Eiropas Savienības Pamattiesību harta (CFREU) ir ES tiesību aktu kopums. Tas vienmēr ir saistošs Savienības iestādēm un dalībvalstīm, tām rīkojoties Savienības tiesību piemērošanas jomā. Taču nebūt nav viegli novērtēt, vai konkrēts gadījums ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Tāpēc ir jānodrošina apmācības un mācību materiāli praktizējošiem juristiem, lai viņi varētu izprast Hartas piemērošanas jomu, kā noteikts tās 51. pantā. Šīs pasniedzēja rokasgrāmatas mērķis ir sniegt norādījumus gan par šādu apmācību organizēšanu, gan īstenošanu, pamatojoties uz vairākiem gadījumu pētījumiem, kuru skaits nākotnē tiks paplašināts.
Šī rokasgrāmata var palīdzēt pilsētām, kuras vēlas uzlabot darbu cilvēktiesību cieņas jomā. Tās mērķis ir mudināt vietējās pašpārvaldes pieņemt augstākus cilvēktiesību standartus. Tās ideja ir iedrošināt un veicināt savstarpēju mācīšanos par cilvēktiesībām un pamattiesībām. Šīs rokasgrāmatas izstrādē sadarbojās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), pilsētu cilvēktiesību grupa un dažādi praktiskie darbinieki ES. Rokasgrāmatas pamatā ir pilsētu, reģionu, ekspertu, starptautisku organizāciju un tīklu daudzsološā prakse un pieredze no FRA ziņojuma “ES cilvēktiesību pilsētas: pamatnostādnes tiesību nostiprināšanai vietējā līmenī”.
Cilvēktiesību aizstāvība vēl nekad nav bijusi tik svarīga! Bet kā to vislabāk izdarīt? Kā varam pulcināt cilvēkus un pievērst viņu uzmanību šim jautājumam?
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības tiesību aktos ir paredzēts aizvien lielāku nozīmi iegūstošs tiesiskais regulējums ārvalstnieku tiesībām. Eiropas Savienības likumdošana saistībā ar patvērumu, robežām un imigrāciju strauji attīstās. iropas Cilvēktiesību tiesai ir iespaidīga apjoma judikatūra, jo īpaši saistībā ar ECTK 3., 5., 8. un 13. pantu. Eiropas Savienības Tiesai tiek aizvien biežāk lūgts interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jomā. Šīs rokasgrāmatas 3. izdevums, kas ir aktualizēts līdz 2020. gada jūlijam, iepazīstina ar Eiropas Savienības likumdošanu un divu Eiropas tiesu judikatūras kopumu saprotamā veidā.
Šie norādījumi ir paredzēti robežu pārvaldības darbiniekiem ES dalībvalstīs, kuri strādā operatīvajā līmenī. Norādījumu mērķis ir palīdzēt viņiem ikdienas darbā īstenot Šengenas Robežu kodeksā (Regula (ES) 2016/399) un saistītajos ES tiesību aktos paredzētos pamattiesību aizsardzības pasākumus.
Rokasgrāmatas “Bērni, kas palikuši bez vecāku gādības un atrodas ES dalībvalstī, kura nav viņu
mītnes valsts” mērķis ir stiprināt visu attiecīgo bērnu aizsardzības dalībnieku reakciju. Šo meiteņu
un zēnu aizsardzība ir īpaši svarīga, un tas ir ES dalībvalstu pienākums, kas izriet no starptautiskā
un Eiropas tiesiskā regulējuma. Rokasgrāmatā galvenā uzmanība pievērsta cilvēku tirdzniecības
upuriem un riskam pakļautajiem bērniem, īstenojot 2017. gada paziņojumā paredzēto darbību, ar ko
pastiprina ES rīcību pret cilvēku tirdzniecību, un tajā ņemti vērā konstatētie modeļi, tostarp attiecībā
uz nozieguma dzimumu specifiku.
Šajā ceļvedī ir paskaidrots, kas ir profilēšana, kāds ir tās tiesiskais regulējums un kāpēc profilēšana ir gan nepieciešama, lai ievērotu pamattiesības, gan būtiska efektīvai policijas darbībai un robežu pārvaldībai. Ceļvedī ir sniegti arī praktiski norādījumi par to, kā novērst nelikumīgu profilēšanu policijas un robežu pārvaldības operācijās.
Harta “uz papīra” izskatās tiešām labi: tā ir ļoti moderns cilvēktiesību katalogs, kas ietver virkni jau spēkā esošās tiesību hartās neiekļautu tiesību. Tie, kas pārzina ES tiesību galvenos principus, parasti var bez kavēšanās norādīt, ka Harta ir vienmēr saistoša Eiropas Savienībai un saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās “īsteno ES tiesību aktus”. Bet ko šis bieži citētais Hartas 51. pantā izmantotais formulējums patiesībā nozīmē?
Šajos 10 ieteikumos ir apkopotas galvenās atziņas, kuras 2017. un 2018. gadā ES Pamattiesību aģentūras ( FRA ) ekspertu sanāksmēs, speciālistu semināros un fokusa grupās pauda informācijas sniedzēji un speciālisti dažādās jomās.
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība ir saasinājusi nepieciešamību pēc stabila personas datu aizsardzības
regulējuma, tiesībām, kuras aizsargā gan Eiropas Savienības (ES), gan Eiropas Padomes (EP) instrumenti.
Šo svarīgo tiesību aizsardzība rada jaunas un būtiskas problēmas, jo tehnoloģiju attīstība paplašina tādu
jomu robežas kā novērošana, sakaru pārtveršana un datu glabāšana. Šī rokasgrāmata ir paredzēta, lai
iepazīstinātu ar šo jauno tiesību jomu praktizējošus juristus, kuri nespecializējas datu aizsardzībā.
Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību akti, jo īpaši ES diskriminācijas novēršanas direktīvas, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pants un Protokols Nr. 12 aizliedz diskrimināciju dažādos kontekstos un dažādu pamatu dēļ. Šajā rokasgrāmatā Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesības, kas izriet no šiem abiem avotiem, ir aplūkotas kā savstarpēji papildinošas sistēmas, tās izmantojot kā savstarpēji aizstājamas, ciktāl tās pārklājas, vienlaikus uzsverot atšķirības, ja tādas pastāv.
Bērni ir pilntiesīgi tiesību subjekti. Viņi ir visu cilvēktiesību un pamattiesību labuma guvēji, kā arī
īpaša regulējuma subjekti, ņemot vērā viņu īpatnības. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir parādīt, kā Eiropas
tiesību aktos un judikatūrā tiek ņemtas vērā bērnu īpašās intereses un vajadzības.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK) un Eiropas Savienības (ES) tiesībās paredzētais ārvalstnieku tiesību aizsardzības regulējums kļūst arvien nozīmīgāks. ES tiesību akti par patvērumu, robežām un imigrāciju tiek strauji pilnveidoti.