Šī publikācija ir izvilkums no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) gada ziņojuma — Fundamental Rights Report 2025 (2025. gada ziņojuma par pamattiesībām). Tajā ir atspoguļotas atsevišķas 2024. gada būtiskākās norises pamattiesību jomā, kā arī sniegti galvenie secinājumi un FRA atzinumi no ziņojuma nodaļām.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2023. gadā bija vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA 2024. gada ziņojumā par pamattiesībām aplūkoti jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums. Tādējādi ir nodrošināts kompakts, bet informatīvs pārskats par galvenajām pamattiesību problēmām, ar ko saskaras ES un tās dalībvalstis.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2022. gadā bija vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA 2023. gada ziņojumā par pamattiesībām aplūkoti galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ir apvienojušas spēkus, lai izstrādātu praktisko rīku sēriju aizbildņiem, kas atbild par bērniem bez pavadoņa ar starptautiskas aizsardzības vajadzībām. Mērķis ir sniegt atbalstu aizbildņiem viņu ikdienas pienākumos un pienākumos patvēruma procedūras laikā, tostarp Dublinas procedūras un pagaidu aizsardzības laikā.
Terora akti ir nopietns drauds cilvēku dzīvībai un drošībai, kā arī ievērojams drošības apdraudējums valstīm. Tajā pašā laikā pretterorisma tiesību akti, politika un citi pasākumi var tieši vai netieši radīt nopietnus pamattiesību ierobežojumus un var nelabvēlīgi ietekmēt indivīdus, grupas un sabiedrību kopumā. Šajā kopsavilkumā ir izklāstīti galvenie FRA konstatējumi no tās ziņojuma par Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, kas ir galvenais krimināltiesību instruments ES līmenī terorisma apkarošanas jomā.
Eiropas Savienības Pamattiesību harta (CFREU) ir ES tiesību aktu kopums. Tas vienmēr ir saistošs Savienības iestādēm un dalībvalstīm, tām rīkojoties Savienības tiesību piemērošanas jomā. Taču nebūt nav viegli novērtēt, vai konkrēts gadījums ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Tāpēc ir jānodrošina apmācības un mācību materiāli praktizējošiem juristiem, lai viņi varētu izprast Hartas piemērošanas jomu, kā noteikts tās 51. pantā. Šīs pasniedzēja rokasgrāmatas mērķis ir sniegt norādījumus gan par šādu apmācību organizēšanu, gan īstenošanu, pamatojoties uz vairākiem gadījumu pētījumiem, kuru skaits nākotnē tiks paplašināts.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropas Savienībā saskaras ar dažādām problēmām. FRA ziņojumā “Pilsoniskās telpas aizsardzība ES” izklāstīti aģentūras secinājumi par šīm problēmām. Ziņojums tika izdots 2021. gada septembrī. Savukārt šajā kopsavilkumā ir sniegti ziņojumā izklāstītie būtiskākie secinājumi un FRA atzinumi.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2021. gadā bija vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA 2022. gada ziņojumā par pamattiesībām ir aplūkoti galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
Šī rokasgrāmata var palīdzēt pilsētām, kuras vēlas uzlabot darbu cilvēktiesību cieņas jomā. Tās mērķis ir mudināt vietējās pašpārvaldes pieņemt augstākus cilvēktiesību standartus. Tās ideja ir iedrošināt un veicināt savstarpēju mācīšanos par cilvēktiesībām un pamattiesībām. Šīs rokasgrāmatas izstrādē sadarbojās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), pilsētu cilvēktiesību grupa un dažādi praktiskie darbinieki ES. Rokasgrāmatas pamatā ir pilsētu, reģionu, ekspertu, starptautisku organizāciju un tīklu daudzsološā prakse un pieredze no FRA ziņojuma “ES cilvēktiesību pilsētas: pamatnostādnes tiesību nostiprināšanai vietējā līmenī”.
Cilvēktiesību aizstāvība vēl nekad nav bijusi tik svarīga! Bet kā to vislabāk izdarīt? Kā varam pulcināt cilvēkus un pievērst viņu uzmanību šim jautājumam?
FRA Atzinums Nr. 1/21 parāda visā ES pieredzētās nevienlīdzības un diskriminācijas mērogu un
izpausmes. Tas paveikts ar atsaucēm uz diskriminācijas iemesliem un dzīves jomām, uz kurām attiecas rasu un nodarbinātības vienlīdzības direktīvas, kā arī ierosinātā Vienlīdzīgas attieksmes direktīva. Atzinums izdots 2021. gada 30. aprīlī. Šajā kopsavilkumā izklāstīti galvenie ieteikumi (“Galvenie secinājumi un atzinumi”), kas izklāstīti FRA Atzinumā Nr. 1/21.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2020. gadā bija
vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA
2021. gada ziņojumā par pamattiesībām aplūkoti
galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan
sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas.
Šajā kopsavilkumā ir izklāstītas galvenās atziņas no
FRA otrā galvenā ziņojuma, kura pamatā ir
Pamattiesību apsekojums. Apsekojumā tika
apkopoti dati no aptuveni 35 000 cilvēku par viņu
pieredzi, uztveri un viedokļiem par virkni
jautājumu, kuri dažādā veidā ir daļa no
cilvēktiesībām.
FRA ziņojumā par mākslīgo intelektu un pamattiesībām ir sniegti konkrēti piemēri tam, kā uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes ES izmanto vai mēģina izmantot MI. Pētījumā tiek apskatītas četras galvenās jomas — sociālie pakalpojumi, kriminoloģiskā prognozēšana, medicīniskā diagnostika un mērķorientētā reklāma. Ziņojumā tiek apspriesta iespējamā ietekme uz pamattiesībām un analizēts, kā šādas tiesības tiek ņemtas vērā, izmantojot vai izstrādājot MI lietojumprogrammas.
Valsts cilvēktiesību iestādes (VCI) ir svarīga valsts līmeņa cilvēktiesību aizsardzības sistēmas daļa. Uzlabojot informētību, sniedzot ieteikumus, uzraugot un saucot iestādes pie atbildības, tām ir galvenā loma mūsdienu cilvēktiesību lielo problēmu risināšanā – cīnoties gan ar nepārejošām problēmām kā diskriminācija un nevienlīdzība, gan jauniem jautājumiem kā mākslīgā intelekta un Covid-19 pandēmijas ietekme uz tiesībām.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības tiesību aktos ir paredzēts aizvien lielāku nozīmi iegūstošs tiesiskais regulējums ārvalstnieku tiesībām. Eiropas Savienības likumdošana saistībā ar patvērumu, robežām un imigrāciju strauji attīstās. iropas Cilvēktiesību tiesai ir iespaidīga apjoma judikatūra, jo īpaši saistībā ar ECTK 3., 5., 8. un 13. pantu. Eiropas Savienības Tiesai tiek aizvien biežāk lūgts interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jomā. Šīs rokasgrāmatas 3. izdevums, kas ir aktualizēts līdz 2020. gada jūlijam, iepazīstina ar Eiropas Savienības likumdošanu un divu Eiropas tiesu judikatūras kopumu saprotamā veidā.
Šajā kopsavilkumā izklāstītas galvenās atziņas no
FRA pirmā ziņojuma, kura pamatā ir Pamattiesību
apsekojums. Apsekojumā tika apkopoti dati no
aptuveni 35 000 cilvēku par viņu pieredzi, uztveri
un viedokļiem par virkni jautājumu, kuri dažādos
veidos ir daļa no cilvēktiesībām.
Šie norādījumi ir paredzēti robežu pārvaldības darbiniekiem ES dalībvalstīs, kuri strādā operatīvajā līmenī. Norādījumu mērķis ir palīdzēt viņiem ikdienas darbā īstenot Šengenas Robežu kodeksā (Regula (ES) 2016/399) un saistītajos ES tiesību aktos paredzētos pamattiesību aizsardzības pasākumus.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2019. gadā bija
vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA
“2020. gada ziņojumā par pamattiesībām” ir aplūkoti
galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan
sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā
publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem
jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos
atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
Tādējādi ir nodrošināts kompakts, bet informatīvs
pārskats par galvenajām pamattiesību problēmām, ar
ko saskaras ES un tās dalībvalstis.
Šī informatīvā lapa palīdz amatpersonām un iestādēm saprotamā un pieejamā veidā informēt patvēruma meklētājus un migrantus par viņu pirkstu nospiedumu apstrādi sistēmā Eurodac.