Pamattiesību aizsardzības jomā 2019. gadā bija
vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA
“2020. gada ziņojumā par pamattiesībām” ir aplūkoti
galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan
sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā
publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem
jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos
atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
Tādējādi ir nodrošināts kompakts, bet informatīvs
pārskats par galvenajām pamattiesību problēmām, ar
ko saskaras ES un tās dalībvalstis.
Šī informatīvā lapa palīdz amatpersonām un iestādēm saprotamā un pieejamā veidā informēt patvēruma meklētājus un migrantus par viņu pirkstu nospiedumu apstrādi sistēmā Eurodac.
Rokasgrāmatas “Bērni, kas palikuši bez vecāku gādības un atrodas ES dalībvalstī, kura nav viņu
mītnes valsts” mērķis ir stiprināt visu attiecīgo bērnu aizsardzības dalībnieku reakciju. Šo meiteņu
un zēnu aizsardzība ir īpaši svarīga, un tas ir ES dalībvalstu pienākums, kas izriet no starptautiskā
un Eiropas tiesiskā regulējuma. Rokasgrāmatā galvenā uzmanība pievērsta cilvēku tirdzniecības
upuriem un riskam pakļautajiem bērniem, īstenojot 2017. gada paziņojumā paredzēto darbību, ar ko
pastiprina ES rīcību pret cilvēku tirdzniecību, un tajā ņemti vērā konstatētie modeļi, tostarp attiecībā
uz nozieguma dzimumu specifiku.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2018. gadā bija vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA 2019. gada ziņojumā par pamattiesībām ir aplūkoti galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
Dalībvalstīm ir nepārprotams pienākums sekmēt hartas piemērošanu. Šīs valstu faktu lapas palīdz īstenot šos centienus, sniedzot hartas izmantošanas piemērus un uzsverot hartas pievienoto vērtību.
Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie konstatējumi, kas sniegti FRA otrajā pētījumā par ebreju
izcelsmes cilvēku pieredzi attiecībā uz naida noziegumiem, diskrimināciju un antisemītismu
Eiropas Savienībā — lielākajā no pasaulē jebkad veiktajiem pētījumiem par ebreju
izcelsmes cilvēkiem.
Šajā ceļvedī ir paskaidrots, kas ir profilēšana, kāds ir tās tiesiskais regulējums un kāpēc profilēšana ir gan nepieciešama, lai ievērotu pamattiesības, gan būtiska efektīvai policijas darbībai un robežu pārvaldībai. Ceļvedī ir sniegti arī praktiski norādījumi par to, kā novērst nelikumīgu profilēšanu policijas un robežu pārvaldības operācijās.
Harta “uz papīra” izskatās tiešām labi: tā ir ļoti moderns cilvēktiesību katalogs, kas ietver virkni jau spēkā esošās tiesību hartās neiekļautu tiesību. Tie, kas pārzina ES tiesību galvenos principus, parasti var bez kavēšanās norādīt, ka Harta ir vienmēr saistoša Eiropas Savienībai un saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās “īsteno ES tiesību aktus”. Bet ko šis bieži citētais Hartas 51. pantā izmantotais formulējums patiesībā nozīmē?
Šajos 10 ieteikumos ir apkopotas galvenās atziņas, kuras 2017. un 2018. gadā ES Pamattiesību aģentūras ( FRA ) ekspertu sanāksmēs, speciālistu semināros un fokusa grupās pauda informācijas sniedzēji un speciālisti dažādās jomās.
Pamattiesību aizsardzības jomā 2017. gadā bija vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA 2018. gada ziņojumā par pamattiesībām ir aplūkoti galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan sasniegumus, gan jomas, kas vēl joprojām rada bažas.
Handbook / Guide / Manual
25
May
2018
New language versions - Danish, Lithuanian, Slovenian
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība ir saasinājusi nepieciešamību pēc stabila personas datu aizsardzības
regulējuma, tiesībām, kuras aizsargā gan Eiropas Savienības (ES), gan Eiropas Padomes (EP) instrumenti.
Šo svarīgo tiesību aizsardzība rada jaunas un būtiskas problēmas, jo tehnoloģiju attīstība paplašina tādu
jomu robežas kā novērošana, sakaru pārtveršana un datu glabāšana. Šī rokasgrāmata ir paredzēta, lai
iepazīstinātu ar šo jauno tiesību jomu praktizējošus juristus, kuri nespecializējas datu aizsardzībā.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme pamattiesību veicināšanā, taču tām ir arvien grūtāk to darīt dažādu juridisku un praktisku ierobežojumu dēļ.
Lai arī problēmas ir visās ES dalībvalstīs, to būtība un apjoms atšķiras. Kopumā trūkst datu un pētījumu par šo tēmu, tostarp salīdzinošu pētījumu.
Tāpēc FRA ziņojumā tiek aprakstītas dažādu veidu problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru darbs ir saistīts ar cilvēktiesību aizsardzību ES. Tajā ir izcelta arī daudzsološa prakse, kas var palīdzēt neitralizēt šīs satraucošās tendences.
Pieaugot terorisma, kiberuzbrukumu un sarežģītu pārrobežu noziedzīgo tīklu radītajiem draudiem, izlūkdienestu darbs ir kļuvis aktuālāks, sarežģītāks un tam ir spēcīgāks starptautiskais faktors. Šāds darbs var lielā mērā skart pamattiesības, jo īpaši privātās dzīves un datu aizsardzību. Lai arī nepārtraukts tehnoloģiskais progress potenciāli pastiprina šādas iejaukšanās risku, efektīva uzraudzība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi var ierobežot ļaunprātīgas izmantošanas potenciālu.
Handbook / Guide / Manual
21
March
2018
New language versions: Lithuanian, Portuguese and Slovak
Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību akti, jo īpaši ES diskriminācijas novēršanas direktīvas, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pants un Protokols Nr. 12 aizliedz diskrimināciju dažādos kontekstos un dažādu pamatu dēļ. Šajā rokasgrāmatā Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesības, kas izriet no šiem abiem avotiem, ir aplūkotas kā savstarpēji papildinošas sistēmas, tās izmantojot kā savstarpēji aizstājamas, ciktāl tās pārklājas, vienlaikus uzsverot atšķirības, ja tādas pastāv.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme pamattiesību veicināšanā, taču tām ir arvien grūtāk to darīt dažādu juridisku un praktisku ierobežojumu dēļ.
Lai arī problēmas ir visās ES dalībvalstīs, to būtība un apjoms atšķiras. Kopumā trūkst datu un pētījumu par šo tēmu, tostarp salīdzinošu pētījumu.
Tāpēc FRA ziņojumā tiek aprakstītas dažādu veidu problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru darbs ir saistīts ar cilvēktiesību aizsardzību ES.
Šajā ziņojumā ir uzsvērta satraucoša, kaut arī neizbēgama, realitāte: Eiropas Savienības lielākā etniskā minoritāte joprojām
saskaras ar nepieļaujamu diskrimināciju un nevienlīdzīgu piekļuvi svarīgiem pakalpojumiem, jo 80 % apsekoto romu dzīvo zem
savas mītnes valsts nabadzības sliekšņa, katra trešā roma mājoklī nav krāna ūdens, katrs trešais romu tautības bērns dzīvo
mājsaimniecībā, kur pēdējā mēneša laikā kāds vismaz reizi ir devies pie naktsmiera izsalcis, un romu bērni izglītībā atpaliek
no saviem citu tautību vienaudžiem.
Bērni ir pilntiesīgi tiesību subjekti. Viņi ir visu cilvēktiesību un pamattiesību labuma guvēji, kā arī
īpaša regulējuma subjekti, ņemot vērā viņu īpatnības. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir parādīt, kā Eiropas
tiesību aktos un judikatūrā tiek ņemtas vērā bērnu īpašās intereses un vajadzības.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK) un Eiropas Savienības (ES) tiesībās paredzētais ārvalstnieku tiesību aizsardzības regulējums kļūst arvien nozīmīgāks. ES tiesību akti par patvērumu, robežām un imigrāciju tiek strauji pilnveidoti.
Vardarbība pret sievietēm apdraud tādas sieviešu galvenās pamattiesības kā cieņa, tiesu pieejamība un dzimumu vienlīdzība. Piemēram, katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma; katra piektā sieviete ir piedzīvojusi vajāšanu; katra otrā sieviete ir saskārusies ar vienu vai vairākiem seksuālās uzmācības veidiem.
