eu-charter

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

EU Charter and Charter resources
Previous title

VII Sadaļa

Vispārīgi noteikumi

Next title
Previous article

51. pants - Piemērošanas joma

Next article

51. pants - Piemērošanas joma

1. Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Līgumos. 2. Ar šo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Savienības kompetences, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tās noteiktas Līgumos..

CHARTERPEDIA RESOURCES

Paskaidrojumi

  • Text:

    Hartas 51. panta mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins `iestādes` ir noteikts Līgumos. Vārdu `struktūras` Līgumos parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Līgumiem vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. vai 16. pantu).
    Attiecībā uz dalībvalstīm Tiesas judikatūra skaidri apstiprina, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā ( 1989. gada 13. jūlija spriedums lietā 5/88 Wachauf, Recueil, 1989., 2609. lpp.; 1991. gada 18. jūnija spriedums lietā C-260/89 ERT, Recueil, 1991., I–2925. lpp.; 1997. gada 18. decembra spriedums lietā C-309/96 Annibaldi, Recueil, 1997., I–7493. lpp.). Nesen Tiesa šo judikatūru apstiprināja vēlreiz ar šādu formulējumu: `Turklāt jāatceras, ka prasības saistībā ar Kopienas tiesību sistēmā paredzēto pamattiesību aizsardzību, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…` ( 2000. gada 13. aprīļa spriedums lietā C-292/97, Recueil, 2000., I–2737. lpp., 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus.
    Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Līgumu pārējās daļās. Te skaidri norādītas sekas, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās kompetences, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Līgumos noteiktajām kompetencēm. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu kompetenču robežās.
    Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav kompetenču, kas noteiktas Līgumu pārējās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām ( 1998. gada 17. februāra spriedums lietā C-249/96 Grant, Recueil, 1998., I–621. lpp., 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka atsauce uz Hartu Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā nevar tikt interpretēta tā, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par `Savienības tiesību īstenošanu` (1. punkta un minētās judikatūras nozīmē).

    Source:
    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 303/17 - 14.12.2007
    Preamble - Explanations relating to the Charter of Fundamental Rights:
    Šie paskaidrojumi ir sagatavoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartu izstrādājušā Konventa prezidija vadībā. Tie ir atjaunināti Eiropas Konventa prezidija vadībā, ņemot vērā Konventa izdarītos Hartas teksta (jo īpaši 51. un 52. panta) precizējumus un Savienības tiesību turpmāku attīstību. Kaut arī šiem paskaidrojumiem nav juridiska spēka, tie ir vērtīgi interpretācijas līdzekļi, kas paredzēti Hartas noteikumu izskaidrošanai.

Tiesu prakse

Valstu konstitucionālās tiesības

4 results found

  • Constitution of the Republic of Croatia
    URL:
    Constitution of the Republic of Croatia
    Valsts:
    Croatia
  • De Belgische Grondwet
    URL:
    De Belgische Grondwet
    Valsts:
    Belgium

    Artikel 191. Iedere vreemdeling die zich op het grondgebied van België bevindt, geniet de bescherming verleend aan personen en aan goederen, behoudens de bij de wet gestelde uitzonderingen.

  • La Constitution Belge
    URL:
    La Constitution Belge
    Valsts:
    Belgium

    Article 191; Tout étranger qui se trouve sur le territoire de la Belgique jouit de la protection accordée aux personnes et aux biens, sauf les exceptions établies par la loi

  • The Belgian Constitution
    URL:
    The Belgian Constitution
    Valsts:
    Belgium

    Article 191. All foreigners on Belgian soil benefit from the protection provided to persons andproperty, except for those exceptions provided for by the law.

ES tiesības

3 results found

Starptautisko tiesību akti

0 results found

Produkti

  • Report / Paper / Summary
    4
    November
    2021

    Legal aid for returnees deprived of liberty

    This report outlines to what extent legal aid is available to those held in pre-removal detention in the 27 EU Member States, and in North Macedonia and Serbia, during procedures related to their return. These involve decisions on return, on detention pending removal, the removal itself and on bans on entry. The report also examines when people are entitled to free legal aid and how this aid is funded, as well as who provides representation and various factors that limit the scope of legal aid.
  • Report / Paper / Summary
    11
    October
    2021

    Human rights cities in the EU: a framework for reinforcing rights locally

    This report proposes a framework for becoming, and functioning as, a ‘human rights city’ in the EU. It includes ‘foundations’, ‘structures’ and ‘tools’ for mayors, local administrations and grassroots organisations to reinforce fundamental rights locally. It is based on existing good practice and expert input by representatives of human rights cities in the EU, academic experts, international organisations and city networks.
    Creativemarc © adobestock.com, 2021
  • Report / Paper / Summary
    22
    September
    2021

    Protecting civic space in the EU

    Civil society organisations play a vital role in promoting fundamental rights, but they face diverse challenges across the European Union. This report presents FRA’s findings on a range of such challenges. The findings are based on research, and on two online consultations with civil society organisations, carried out in 2020.
  • Fundamental Rights Report
    10
    June
    2021

    Fundamental Rights Report 2021

    FRA’s Fundamental Rights Report 2021 reviews major developments in the field in 2020, identifying both achievements and areas of concern. It also presents FRA’s opinions on these developments, including a synopsis of the evidence supporting these opinions. This year’s focus chapter explores the impact of the COVID-19 pandemic on fundamental rights. The remaining chapters cover: the EU Charter of Fundamental Rights; equality and non-discrimination; racism, xenophobia and related intolerance; Roma equality and inclusion; asylum, borders and migration; information society, privacy and data protection; rights of the child; access to justice; and the implementation of the Convention on the Rights of Persons with Disabilities.
  • Opinion / Position Paper
    30
    April
    2021

    Equality in the EU 20 years on from the initial implementation of the equality directives

    This opinion illustrates the extent and nature of lived experiences of inequality and discrimination across the EU. It does so with reference to the grounds of discrimination and areas of life covered by the racial and employment equality directives, as well as in relation to the grounds and areas covered by the proposed Equal Treatment Directive.
  • Handbook / Guide / Manual
    17
    December
    2020
    Finnish, Latvian and Romanian versions now available
    28 November 2024

    Rokasgrāmata par Eiropas tiesībām patvēruma, robežu un imigrācijas jomā

    Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības tiesību aktos ir paredzēts aizvien lielāku nozīmi iegūstošs tiesiskais regulējums ārvalstnieku tiesībām. Eiropas Savienības likumdošana saistībā ar patvērumu, robežām un imigrāciju strauji attīstās. iropas Cilvēktiesību tiesai ir iespaidīga apjoma judikatūra, jo īpaši saistībā ar ECTK 3., 5., 8. un 13. pantu. Eiropas Savienības Tiesai tiek aizvien biežāk lūgts interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jomā. Šīs rokasgrāmatas 3. izdevums, kas ir aktualizēts līdz 2020. gada jūlijam, iepazīstina ar Eiropas Savienības likumdošanu un divu Eiropas tiesu judikatūras kopumu saprotamā veidā.
  • Fundamental Rights Report
    11
    June
    2020

    Ten years on: unlocking the Charter’s full potential

    This focus takes a closer look at the application of the Charter of Fundamental Rights of the European Union, which has been legally binding for 10 years. At EU level, it has gained visibility and sparked a new fundamental rights culture. At national level, awareness and use of the Charter are limited. Courts increasingly use the Charter, showing the impact of this modern instrument. But its use by governments and parliaments remains low. For instance, there is little indication of anyone regularly scrutinising national legislation that transposes EU law for compatibility with the Charter.
  • Fundamental Rights Report
    11
    June
    2020

    Fundamental Rights Report 2020

    FRA’s Fundamental Rights Report 2020 reviews major developments in the field in 2019, identifying both achievements and areas of concern. It also presents FRA’s opinions on these developments, including a synopsis of the evidence supporting these opinions. This year’s focus chapter explores how to unlock the full potential of the EU Charter of Fundamental Rights.
  • Report / Paper / Summary
    12
    November
    2019

    The EU Charter of Fundamental Rights on its 10th anniversary: views of civil society and national human rights institutions

    The Charter is most effective, and has a real impact on people’s lives, when parliaments, governments and courts at local, regional and national levels all actively apply it. The national sphere is particularly relevant. A strong fundamental rights architecture and committed national governments and parliaments are key to letting the Charter unfold its potential at this level. Civil society organisations (CSOs) and national human rights institutions (NHRIs) are also crucial given their contributions to the protection and promotion of Charter rights.
  • Report / Paper / Summary
    17
    May
    2018

    Problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras aizstāv cilvēktiesības ES - Kopsavilkums

    Pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme pamattiesību veicināšanā, taču tām ir arvien grūtāk to darīt dažādu juridisku un praktisku ierobežojumu dēļ.
    Lai arī problēmas ir visās ES dalībvalstīs, to būtība un apjoms atšķiras. Kopumā trūkst datu un pētījumu par šo tēmu, tostarp salīdzinošu pētījumu.
    Tāpēc FRA ziņojumā tiek aprakstītas dažādu veidu problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru darbs ir saistīts ar cilvēktiesību aizsardzību ES. Tajā ir izcelta arī daudzsološa prakse, kas var palīdzēt neitralizēt šīs satraucošās tendences.