Tas ir paredzēts praktizējošiem juristiem, tiesnešiem, prokuroriem, imigrācijas darbiniekiem un nevalstiskajām organizācijām ES un Eiropas Padomes dalībvalstīs.
Kopš 2011. gada Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir publicējušas rokasgrāmatas vairākās Eiropas tiesību jomās. Rokasgrāmatā ir sniegts pārskats par Eiropas tiesību normām attiecībā uz patvērumu, robežām un imigrāciju, sniedzot skaidrojumu par Eiropas Padomes un ES piemērojamajiem pasākumiem.
Rokasgrāmata ir paredzēta juristiem, tiesnešiem, prokuroriem, robežsargiem, imigrācijas iestāžu darbiniekiem un citiem speciālistiem, kuri sadarbojas ar dalībvalstu iestādēm, kā arī valstu cilvēktiesību institūcijām, nevalstiskām organizācijām un citām struktūrām, kam var rasties juridiski jautājumi par kādu no aprakstītajām jomām.
Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša, kad 2009. gada decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums. Tai ir tāds pats juridiskais spēks kā Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem. Lisabonas līgumā ir paredzēta arī ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas ir juridiski saistoša visām ES un Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Kopš rokasgrāmatas otrā izdevuma publicēšanas 2014. gadā ir bijuši nozīmīgi notikumi Eiropas tiesībās patvēruma, robežu un imigrācijas jomā. Piemēram, ar vairākiem pieņemtiem ES instrumentiem ir pilnveidotas vai izveidotas jaunas, lielapjoma ES informācijas tehnoloģijas sistēmas migrācijas pārvaldībai. Ir bijušas arī mazākas likumdošanas izmaiņas, piemēram, Šengenas acquis par robežām, nelikumīgu migrāciju un vīzām.
Tāpat Eiropas Savienības Tiesa ir noskaidrojusi vairākus juridiskus jautājumus, kas radās no ES migrācijas un patvēruma tiesību aktu īstenošanas judikatūrā, kura visu laiku paplašinās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izdevusi arī vairākus svarīgus spriedumus, jo īpaši patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļu jomā. Ņemot vērā šīs izmaiņas, rokasgrāmatai bija nepieciešama atjaunināšana, lai nodrošinātu tās juridiskās vadības pareizības saglabāšanu.
Since the UK’s withdrawal from the EU as of 1 February 2020, British nationals are now third-country nationals.
After the transition period expired at the end of 2020, legal relations between the EU and the United Kingdom are governed, as of 1 January 2021, by the EU-UK Trade and Cooperation Agreement and its Protocols thereto.
The new arrangements set out the conditions for British nationals – who are exempt from visa requirement for short-term stays under Regulation (EU) 2019/592 – to work in, travel or move to the EU, paired with provisions on social security coordination.
The new treaty rules provide an additional basis for bilateral law enforcement cooperation to continue between the UK and the EU, including information-sharing on wanted and missing persons.
A Joint Political Declaration on Asylum and Returns notes the importance of good migration management and recognises the special circumstances arising from border controls and other complex travel arrangements. To this end, the UK intends to bilaterally negotiate with the most concerned EU Member States to reach practical arrangements on asylum, family reunion for unaccompanied children and irregular migration.
