You are here:

Kas ir pamattiesības?

© Unsplash/Oliver Cole
Pamattiesības ir galvenās tiesības un brīvības, kādas ir ikvienam ES iedzīvotājam. Tās ir visiem vienādas neatkarīgi no tā, no kurienes jūs esat, kam ticat vai kā jūs dzīvojat.

Šīs tiesības liek ievērot svarīgus principus — cieņas, taisnīguma un līdztiesības principus. Tās nosaka standartus tam, kā mēs pašlaik dzīvojam un strādājam Eiropā.

Pamattiesības ir Eiropas projekta pamatā, un ES ir tās iestrādājusi savā Pamattiesību hartā. FRA tika izveidota, lai tās aizsargātu un sekmētu.

Neraugoties uz šo mantojumu, pamattiesību praktiskajā īstenošanā ir daudz problēmu. FRA vāc un analizē datus, lai saprastu un risinātu šādus problēmjautājumus.

Mēs sadarbojamies ar ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību. Kopā mēs palīdzam pamattiesībām kļūt par ikviena ES iedzīvotāja realitāti.

Kas ir ES Pamattiesību harta?

Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir ES cilvēktiesību kopums. Tās 50 pantos ir apkopotas tiesības un brīvības, kādas ir ikvienam ES iedzīvotājam.

Hartas vispārīgos noteikumos ir sīki izklāstīta tās interpretācija un piemērošana. Dalībvalstīm ir pienākums ievērot hartu, kad tās rīkojas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Hartu izstrādāja Eiropas Konvents 1999. gadā, un pēc gada to proklamēja Eiropas Parlaments. Harta stājās pilnā spēkā kopā ar Lisabonas līgumu 2009. gada 1. decembrī.

Kad iestādēm ir jāpiemēro harta?

Pamattiesību harta ir saistoša dalībvalstīm “tikai tad, ja (..) īsteno Savienības tiesību aktus”. Tomēr ES tiesību akti bieži ir piemērojami valstu līmenī. Tas būtiski ietekmē dalībvalstu tiesību aktus un politikas veidošanu.

Tādējādi tiesneši, politiķi, valdību amatpersonas un praktizējošie juristi kļūst par galvenajiem hartas pārstāvjiem. Harta ir piemērojama ikreiz, kad viņi strādā ES tiesību aktu ietvaros.

Hartas piemērošana ir būtiska ES tiesību aktu pienācīgai īstenošanai. FRA Rokasgrāmatā par Pamattiesību hartas piemērošanu ir sniegti norādījumi.