eu-charter

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

51. pants - Piemērošanas joma

51. pants - Piemērošanas joma

1. Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Līgumos. 2. Ar šo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Savienības kompetences, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tās noteiktas Līgumos..

Paskaidrojumi

  • Text:

    Hartas 51. panta mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins `iestādes` ir noteikts Līgumos. Vārdu `struktūras` Līgumos parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Līgumiem vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. vai 16. pantu).
    Attiecībā uz dalībvalstīm Tiesas judikatūra skaidri apstiprina, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā ( 1989. gada 13. jūlija spriedums lietā 5/88 Wachauf, Recueil, 1989., 2609. lpp.; 1991. gada 18. jūnija spriedums lietā C-260/89 ERT, Recueil, 1991., I–2925. lpp.; 1997. gada 18. decembra spriedums lietā C-309/96 Annibaldi, Recueil, 1997., I–7493. lpp.). Nesen Tiesa šo judikatūru apstiprināja vēlreiz ar šādu formulējumu: `Turklāt jāatceras, ka prasības saistībā ar Kopienas tiesību sistēmā paredzēto pamattiesību aizsardzību, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…` ( 2000. gada 13. aprīļa spriedums lietā C-292/97, Recueil, 2000., I–2737. lpp., 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus.
    Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Līgumu pārējās daļās. Te skaidri norādītas sekas, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās kompetences, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Līgumos noteiktajām kompetencēm. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu kompetenču robežās.
    Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav kompetenču, kas noteiktas Līgumu pārējās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām ( 1998. gada 17. februāra spriedums lietā C-249/96 Grant, Recueil, 1998., I–621. lpp., 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka atsauce uz Hartu Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā nevar tikt interpretēta tā, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par `Savienības tiesību īstenošanu` (1. punkta un minētās judikatūras nozīmē).

    Source:
    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 303/17 - 14.12.2007
    Preamble - Explanations relating to the Charter of Fundamental Rights:
    Šie paskaidrojumi ir sagatavoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartu izstrādājušā Konventa prezidija vadībā. Tie ir atjaunināti Eiropas Konventa prezidija vadībā, ņemot vērā Konventa izdarītos Hartas teksta (jo īpaši 51. un 52. panta) precizējumus un Savienības tiesību turpmāku attīstību. Kaut arī šiem paskaidrojumiem nav juridiska spēka, tie ir vērtīgi interpretācijas līdzekļi, kas paredzēti Hartas noteikumu izskaidrošanai.

Tiesu prakse

Valstu konstitucionālās tiesības

4 results found

  • Constitution of the Republic of Croatia
    Valsts:
    Croatia
  • De Belgische Grondwet
    Valsts:
    Belgium

    Artikel 191. Iedere vreemdeling die zich op het grondgebied van België bevindt, geniet de bescherming verleend aan personen en aan goederen, behoudens de bij de wet gestelde uitzonderingen.

  • La Constitution Belge
    Valsts:
    Belgium

    Article 191; Tout étranger qui se trouve sur le territoire de la Belgique jouit de la protection accordée aux personnes et aux biens, sauf les exceptions établies par la loi

  • The Belgian Constitution
    Valsts:
    Belgium

    Article 191. All foreigners on Belgian soil benefit from the protection provided to persons andproperty, except for those exceptions provided for by the law.

ES tiesības

3 results found

Starptautisko tiesību akti

0 results found

Produkti

  • Handbook / Guide / Manual
    23
    October
    2018
    BG, DA and EL versions now available
    04 November 2020
    Harta “uz papīra” izskatās tiešām labi: tā ir ļoti moderns cilvēktiesību katalogs, kas ietver virkni jau spēkā esošās tiesību hartās neiekļautu tiesību. Tie, kas pārzina ES tiesību galvenos principus, parasti var bez kavēšanās norādīt, ka Harta ir vienmēr saistoša Eiropas Savienībai un saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās “īsteno ES tiesību aktus”. Bet ko šis bieži citētais Hartas 51. pantā izmantotais formulējums patiesībā nozīmē?
  • Handbook / Guide / Manual
    19
    August
    2022
    CS, DE, ES, FR, HU, IT, NL, PL, RO versions now available
    16 November 2022
    Eiropas Savienības Pamattiesību harta (CFREU) ir ES tiesību aktu kopums. Tas vienmēr ir saistošs Savienības iestādēm un dalībvalstīm, tām rīkojoties Savienības tiesību piemērošanas jomā. Taču nebūt nav viegli novērtēt, vai konkrēts gadījums ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Tāpēc ir jānodrošina apmācības un mācību materiāli praktizējošiem juristiem, lai viņi varētu izprast Hartas piemērošanas jomu, kā noteikts tās 51. pantā. Šīs pasniedzēja rokasgrāmatas mērķis ir sniegt norādījumus gan par šādu apmācību organizēšanu, gan īstenošanu, pamatojoties uz vairākiem gadījumu pētījumiem, kuru skaits nākotnē tiks paplašināts.
  • Handbook / Guide / Manual
    25
    May
    2018
    New language versions - Danish, Lithuanian, Slovenian
    10 November 2021
    Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība ir saasinājusi nepieciešamību pēc stabila personas datu aizsardzības
    regulējuma, tiesībām, kuras aizsargā gan Eiropas Savienības (ES), gan Eiropas Padomes (EP) instrumenti.
    Šo svarīgo tiesību aizsardzība rada jaunas un būtiskas problēmas, jo tehnoloģiju attīstība paplašina tādu
    jomu robežas kā novērošana, sakaru pārtveršana un datu glabāšana. Šī rokasgrāmata ir paredzēta, lai
    iepazīstinātu ar šo jauno tiesību jomu praktizējošus juristus, kuri nespecializējas datu aizsardzībā.
  • Fundamental Rights Report
    11
    June
    2020
    Now available in all 24 official EU languages
    12 August 2020
    Pamattiesību aizsardzības jomā 2019. gadā bija
    vērojami gan sasniegumi, gan neveiksmes. FRA
    “2020. gada ziņojumā par pamattiesībām” ir aplūkoti
    galvenie jaunumi pamattiesību jomā, nosakot gan
    sasniegumus, gan jomas, kas aizvien rada bažas. Šajā
    publikācijā sniegti FRA atzinumi par galvenajiem
    jaunumiem attiecīgajās tematiskajās jomās un šos
    atzinumus pamatojošs pierādījumu apkopojums.
    Tādējādi ir nodrošināts kompakts, bet informatīvs
    pārskats par galvenajām pamattiesību problēmām, ar
    ko saskaras ES un tās dalībvalstis.
  • Fundamental Rights Report
    11
    June
    2026
    The Fundamental Rights Report: Challenges and Achievements in 2025 is FRA’s flagship annual publication. It provides an overview of the state of fundamental rights in the EU and highlights selected critical developments from 2025. This year, it focuses on four areas: rights protection in a rapidly changing digital environment; the housing crisis and rising homelessness rates; employment challenges for people from non-EU countries; and the implementation of the EU Charter of Fundamental Rights. The publication is a valuable resource for those seeking to stay informed about the EU’s shifting landscape of fundamental rights.
  • Report / Paper / Summary
    13
    November
    2025
    FRA analysed 31 digital tools and systems across seven EU Member States, exploring potential positive and negative effects on victims, claimants and defendants. By identifying risks early, investing in skills and training, and embedding protections from the outset, policymakers and practitioners can build effective and inclusive justice systems. This report provides practical suggestions to help ensure that digitalised justice systems are accessible and deliver fair outcomes for all.
  • Report / Paper / Summary
    2
    October
    2025
    This report examines the fundamental rights and living conditions of Roma and Travellers across 10 EU Member States and
    3 accession countries. The survey evaluates progress towards the EU Roma strategic framework’s 2030 objectives, covering areas such as discrimination, poverty, education, employment, health, and housing.
  • Fundamental Rights Report
    10
    June
    2025
    The Fundamental Rights Report 2025 is the annual report of the European Union Agency for Fundamental Rights (FRA). It provides an overview of the state of fundamental rights in the EU and highlights selected critical developments and trends in 2024. The report covers issues such as inclusive elections, gender-based violence, and the implementation of the EU Charter of Fundamental Rights. It presents FRA’s opinions on these developments, setting out the actions that the EU and Member States should take. This annual publication is a valuable resource for those seeking to stay informed about the EU’s shifting landscape of fundamental rights.
  • Opinion / Position Paper
    6
    February
    2025
    This FRA Position Paper outlines the Agency’s position on the creation of 'return hubs' in non-EU countries for migrants who have been ordered to leave the EU. Considering the serious fundamental rights risks connected with running return hubs, this legal analysis presents the conditions that would have to be met for return hubs to respect fundamental rights and comply with EU law. These include setting up agreements with the host countries and creating independent human rights monitoring mechanisms. The position paper does not examine centres in third countries that process asylum applications.