Brīvības
15. pants - Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt
1. Ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā. 2. Katrs Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī. 3. Trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atļauja strādāt dalībvalstu teritorijā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem, kādi ir Savienības pilsoņiem.
Darba izvēles brīvību, kas paredzēta 15. panta 1. punktā, atzīst Tiesas judikatūra (sk. inter alia 1974. gada 14. maija spriedumu lietā 4/73 Nold, Recueil, 1974., 491. lpp., no 12. līdz 14. punktam, 1979. gada 13. decembra spriedumu lietā 44/79 Hauer, Recueil, 1979., 3727. lpp., 1986. gada 8. oktobra spriedumu lietā 234/85 Keller, Recueil, 1986., 2897. lpp., 8. punktu). Šī punkta pamatā ir arī 1961. gada 18. oktobrī parakstītās un visu dalībvalstu ratificētās Eiropas Sociālās hartas 1. panta 2. punkts un 1989. gada 9. decembrī parakstītās Kopienas Darba ņēmēju sociālo pamattiesību hartas 4. punkts. Vārdkopa `darba apstākļi` jāsaprot Līguma par Eiropas Savienības darbību 156. panta nozīmē. Panta 2. punkts attiecas uz trim brīvībām, ko garantē Līguma par Eiropas Savienības darbību 26., 45., 49. un 56. pants, proti, darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Panta 3. punkts ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kā arī uz 1961. gada 18. oktobrī parakstītās un visu dalībvalstu ratificētās Eiropas Sociālās hartas 19. panta 4. punktu. Tādējādi piemēro Hartas 52. panta 2. punktu. Trešo valstu pilsoņu pieņemšanu darbā par jūrniekiem tādu kuģu komandās, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, reglamentē Savienības tiesību akti un attiecīgo valstu tiesību akti un prakse.
