Starptautiskās un reģionālās cilvēktiesību organizācijas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome, dažādas Eiropas Padomes struktūras, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) / Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) uzsver pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā un veicināšanā.
Eiropas Savienībā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma, lai iedzīvinātu tās vērtības, kas ir kopīgas ES un tās dalībvalstīm un kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, sniedzot būtisku ieguldījumu ES politikas īstenošanā cilvēktiesību jomā. Pilsoniskās sabiedrības galvenā loma ir atspoguļota arī ES līgumos. Attiecīgie ES politikas dokumenti, tostarp stratēģijas un rīcības plāni, līdzīgi uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi.
LES 11. panta 2. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 1. punktā ir norādīts, ka pilsoniskais dialogs un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ir labas pārvaldības instrumenti. Tas attiecas arī uz attiecīgajiem ES politikas dokumentiem, piemēram, uz ES Stratēģiju ES Pamattiesību hartas (“ES Harta”) piemērošanas stiprināšanai, uz Eiropas Demokrātijas rīcības plānu un nozaru rīcības plāniem dažādās jomās: rasisma apkarošana, LGBTIK+ līdztiesība, romu iekļaušana, bērnu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, upuru tiesības, sieviešu tiesības vai migrantu integrācija.
Tomēr pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā ES saskaras ar dažādām problēmām. Šajā ziņojumā ir sniegti ES Pamattiesību aģentūras (FRA) secinājumi par virkni šādu problēmu. Secinājumu pamatā ir pētījumi, ko 2020. gadā veica aģentūras pētniecības tīkls Franet, proti, divas atsevišķas tiešsaistē organizētas pilsoniskās sabiedrības organizāciju aptaujas 2020. gadā un dokumentu izpēte.
FRA ziņojumā “Pilsoniskās telpas aizsardzība ES” izklāstītas attiecīgās juridiskās un politikas izstrādes norises, kas ietekmē to PSO darbību, kuras nodarbojas ar cilvēktiesībām visā Eiropas Savienībā. Tajā ir atspoguļota arī aktuālā daudzsološā prakse. Turklāt turpmāk sniegtajos atzinumos ir izklāstīti veidi, kā veicināt pilsoniskajai sabiedrībai pozitīvāku darba vidi.
Kopumā pētījumā tiek uzsvērts, ka situācija dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. Tas parāda arī to, ka situācija 2020. gadā kopumā bija sarežģītāka nekā iepriekšējos gados, bieži vien Covid-19 pandēmijas dēļ. Neskatoties uz šo realitāti, pētījums norāda arī uz dažām pozitīvām norisēm.
